Vispār, vajag atzīt, ka sižets par pazaudējušo atmiņu ― ir bezzaudējumu variants, bet ne tikai XIII: Lost Identity. Pati spēle ir izpildīta komiksu veidā, kas gan līdz priekšmetu meklējumam, - ak un ak! - daži priekšmeti tik mazi, ka pat izmantojot pateikšanu priekšā salūkot tos būs nevienkārši. Bezgalīgs monotons ainu daudzums pa priekšmetu meklējumu dažbrīd ķīlējas mni-spēlēs un mīklas, taisnība, kas ir visai banāli un primitīvi.

Pēc pirmā acu uzmetiema grafiski spēle ir izpildīta neslikti,bet tuvumā izskatot atrāšanas vietās izskatās šausmīgi. Personāži ir notēloti animāciju stilā. Pieņemsim. Kāpēc gan ne? Daudzi izstrādātāji ar panākumiem izmantoja doto triku. Bet gadījumā ar XIII: Lost Identity tas izskatās ... lēti.

Saundtreks nav pārāk uzmācīgs, bet skanisku efektu vairākums pat pilnīgi atbilst tematam un situācijai. Personāžu balsu spēlē nav, toties papilnam garlaicīgo dialogu. Un pat par spīti tam, spēli vēl varēja tak glābt, bet veidotāji tiešām nezināja, ko skrīnes! Un kopsummā radīja to XIII: Lost Identity - vienu no pašām garlaicīgiem žanra spēlēm. Ak piedodiet mūs par taisnumu!