MultiplayerPC spēlesMac SpēlesBezmaksas SpēlesOnline spēlesSlēptie Priekšmeti
Time Chronicles: The Missing Mona Lisa spēle
3.4
5

Time Chronicles: The Missing Mona Lisa

Atminiet briesmīgu mīklu jaunā neticamā un sagrābjošā Slēpto Priekšmetu meklējumu žanra spēlē zem nosaukuma Time Chronicles: The Missing Mona Lisa! Pēc tam, kad ar noslēpumainu tēlu bija zogama glezna, kura ir pati zināmākā pasaulē, Jūs topat vienīgie, kas var atrast un atdot to uz savējo vietu. Ceļojiet laikā, apmeklējiet Japānu, Tadžmahalu un citurienes. Izpētiet skaistas atrāšanas vietas, salūkojiet visus nepieciešamus priekšmetus un pavadiet laiku, lemjot viltīgas un sarežģītas mīklas. Lejupielādējiet Time Chronicles: The Missing Mona Lisa tieši tagad un pilnīgi bezmaksas, glābiet Monu Lizu tiktāl nekļuva vēlu! Vēlam veiksmes!

TIME CHRONICLES: THE MISSING MONA LISA EKRĀNŠAVIŅI

TIME CHRONICLES: THE MISSING MONA LISA PĀRSKATĪJUMI NO DOUBLEGAMES

   
   

Droši vien, diezgan sarežģīti noturēt augstu planku, ikdienā izlaižot pa vienu spēli. Pie visas savējās cienības pie izstrādātājiem no kompānijas Big Fish Games un tām kvalitatīvām spēlēm, ar kuriem tie mūs regulāri priecē, mēs nevaram neievērot, ka to pēdējais radījums, vecmodīga Slēpto Priekšmetu meklējumu spēlēšana žanrā zem nosaukuma Time Chronicles: The Missing Mona Lisa, skaidri atstāj vēlēt labākā... Read more

Sākumam, parunāsim par to, kas metas acīs no pirmajām gan spēles minūtēm un nelabojami bojā tās iespaidu. Pareizi, runa ir par grafiku. Vienkārši, neizskatīgie foni, kas atgādina vecas fotogrāfijas vai iesākošā dizainera pirmos eksperimentus jaunā 3D redaktorā, pavisam atsit vēlmi spēlēt tālāk, ir vērts Jums atvērt pirmo meklējuma ainu, bet tālāk, ticiet, būs tikai sliktākais. Personāži ir notēloti multiplikāciju stilā, diezgan mīļi, bet tik primitīvi un plakani, ka pat uz fona drausmīgu atrāšanas vietu izskatās ne ar vislabāko tēlu.

Kas attiecas uz sižetu, mums ir jāatzīst, ka, par spīti visai savējai primitivitātei, viņš ir diezgan neparasts un svaigs. Kā nav grūti noprast no spēles nosaukuma, viss iesākas no Monas Lizas nolaupīšanas. Zināmais ļaundaris, kas ceļo laikā ar savējā fantastiskā izgudrojuma palīdzību, kurš, pa ainu, atgādina lāzeru pistoli no vecām multenēm, veica visļaunāko vandalisma aktu: izzaga no muzeja nemirstīgu Leonardo da Vinči radījumu, sadalīja viņu uz dažiem gabaliem un ielika tos pa dažādam atrāšanas vietām pagātnē un tagadne. Tātad, Jūsu uzdevums noslēdzas tajā, lai salūkotu un savāktu kopā šos gabalus, pārvietojoties laikā palīdzot tik veiksmīgi nozaudēta ar ļaundari un fantastiskas uzrīces Interpola, kuru atrada aģenti, kā arī vācot viņa “miņas” ar citu nav mazāk nesaprotamu ierīci. Patiesībā runājot, par spīti intriģējošajai aizsiešanai, šajā stāstā ir pārāk daudz nejaušas sagadīšanās un noklusēšans, lai viņa skanētu kaut lāsīti pārliecinoši un tika uztverta nopietni.

Atsevišķu pieminēšanu pelna sižeta iesniegšana. Notikumi attīstās pārāk lēnām, taču un vai attīstās vispār? Dialogu spēlē ir galēji maz, bet meklējuma ainas praktiski nesaistīja savā starpā nedz tematika, nedz kārtojums. Kopsummā, viss ir novedams pie nejaušu priekšmetu banālas izlases no saraksta, burkām, mazputniņiem, burkāniem un pārējās blēņas, kas nav nekādi saistīta ar Jūsu tekošo uzdevumu, tai laikā kad mīklu priekšmeti, ar citiem vārdiem, gleznas gabali izdodas Jums automātiski pēc katras ainas paiešanas pagātnē un tagadne. Jūs tērējat savējo laiku, bet nekas nenotiek, noziedznieks neķeras, Jūs nevelta izmeklēšanas detaļā, ne zārdi uz pagodinājuma dēli, bet tikai pateicas par centīgumiem un aizlaiž jaunās, vēl vairāk neikzskatīgas vietās uzmeklējumiem viss to pašu nevajadzīgo burkānu. Vai ir vērts runāt par to, kādu aizkaitinājumu izsauc tamlīdzīga situācija?

Taču, šis vēl nav pats briesmīgākais. Jūsu pārvietojumi spēļu pasaulē aprobežojas ar karti, ar kuras palīdzību Jūs varat pārlēkt no vienas meklējuma ainas uz citu. Mīklu ir maz, tie ir vienkārši, ne orģināli un neievērojami. Cita lieta ir meklējuma ainas. Patiesībā runājot, tādas šausmas mēs sen neredzējām! Sāksim ar to, ka fonu attēli izskatās absolūti ne pievilcīgi. Nabadzīgas, izskalotas atrāšanas vietās pie tam vēl šausmīgi piemēsloti. Taču, “piemēsloti ” - nav tas vārds. Tie atgādina bērnu kolāžas, kurās dažāda izmēra un tematikas priekšmeti atrod vietu vienas bildes robežās. Pārvaldnieka kabinetā, piemēram, Jūs atklāsiet sīciņu pingvīnu, kas sēdēja uz namdurvja, Ēģiptē - gigantisku bruņurupuci izmēros ar Sfinksas galvu un punduru zebru, kas staigāja pa palodzi. Daži priekšmeti vienkārši karājas gaisā, nerunājot nemaz jau par neatbilstību telpas tematikai vai laikmetam, kurā Jūs tos atklājat. Vēl jo vairāk, pāris reižu mēs sadūrāmies ar situāciju, kad meklētais priekšmēts atradās aiz robežām ekrāna, un tikai nelielā viņa daļa bija manāma. Atsevišķu pieminēšanu pelna, tā saucamie, “pirkumu saraksti”. Vienā no ainām mūs paprasīja atrast suku, kura darbībā izrādījās ar skrūvgriezi, citā - grāmatu, kura izskatījās, kā avīze. Situācija, kad spēlētājam piedāvā atrast cepuri, tai laikā kad uz ekrāna to veselu trīs, acīmredzot, skaitās par normu. Daži elementi praktiski nereaģē uz klikšķi, kopumā, ļoti sarežģīti saprast, vai pareizu priekšmetu jūs salūkojāt vai nē.Taču, un tas vēl ne viss! Jā, saraksts liekas bezgalīgs, bet mēs jau nobeidzam. Nozīmīga priekšmetu daļa saplūst ar fonu pēc krāsas vai ir tik māza izmēra un izskalotās kontūras, ka Jūs vienkārši nevarat tos izšķirt. Un beidzot, vieni un tie paši priekšmeti pāriet no vienas ainas citā, tākā jau caur pusstundu pēc sākuma spēles Jūs šausmas gursiet no papagaiļiem, šautenem un tālskaša pārīša, noteikti klātesošu visas atrāšanas vietās.

Teorētiski, laiks ir aizvests uz katras ainas kratīšanu ierobežots, tomēr, pagaidu rāmīši ir tik dāsni, ka Jūs pat nepamanīsiet šos ierobežojumus. Katru atrāšanas vietu Jums nāksies paiet kā minimums divas reizes, pluss viens “bonusu”, ja Jūs tiksiet galā ar likto uzdevumu ātrāk, nekā bija domāts. Ņemot vērā, ka priekšmeti, kā jau tika teikts, no vienas ainas pārklejo citā, ātrā laikā Jūs iemācīsieties pamanīt tos no pirmā skatiena. Neskatoties uz to, ka “pirkumu saraksts” ir ģenerējams ar nejaušu tēlu un satur pat 30 nosaukumus,  par kaut kādu spēlēšanu no jaunas un runu būt nevar, pilnīgi nabadzīgu ainu un bezgalīgu atkārtojumu spēkā.

Nobeidz bēdīgu gleznu pretīga skaniska pavadība un sakaitinošās fonu skaņas, kuras izsauc neciešamo vēlmi atslēgt pildnes, līdzko Jūs palaižat spēli. Ieskaņošanas spēlē Time Chronicles: The Missing Mona Lisa nav, animāciju mēs tāpat neesam pamanījuši. Vienīgais patīkamais moments par visu spēli izrādījās iepazīšanās ar mūsēju priekšnieci, kad viņa paprasīja mūs stādīties priekšā, un mums ir jāieved personāža vārdu, lai radītu profilu. Mums tamlīdzīgs paņēmiens izlikās visai kreatīvs, kaut arī uz visu trūkumu fona prieka no viņa nav daudz.

Tātad, ja Jūs neesat vēl atteikušies no idejas nospēlēt Time Chronicles: The Missing Mona Lisa, paklausieties mūsēju labu padomi, apejiet šo spēli ar desmito ceļu! Katrs viņu aspekts sakauj ar savējo slikto kvalitāti, sākot ar neapsvērtu sižetu un novecojušo grafiku, un nobeidzot briesmoņu spēlēšanu, tā kā ne tērējiet savējo laiku velti! Iespējams, rītdien Big Fish Games piedāvās mums kaut ko labāku…