Ļoti romantiska sazvērestība Džeinas Ostinas stilā ir viegla, bet pietiekami ieintriģēta lai velētos zināt nobeigumu, kurš ir labs tempa mainītājs. Slēpto priekšmetu ainu tur nav tik daudz un tie neprasa nekādu speciālu meklēšanas iemaņu.  Tādi vienkārši uzdevumi, kā  vienību meklēšana lai atrisinātu mīklu, mini spēles neapšaubami ir tur klāt. Mājiena pārlādēšana pieprasa aptuveni vienu minūti un mini spēles ielādēšanas gaidīšanas laiks ir aptuveni trīs minūtes.

Secret Diaries: Florence Ashford’s mākslas darbā nav uz ko sūdzēties vai pat līdzīgi tam. Citiem vārdiem, grafika nav slikta, bet vienkārši nav tik laba, kā tā varētu būt. Tomēr, tās ilustrācijas ir skaidras, un krāsas un istabas Victorian mājā ir labas un apmierina acis. Muzikālāis fons ir ciešams, bet priekš bērnišķīgai melodijai slēpto priekšmetu meklēšanas laikā.

Visumā, ir diezgan viegli iet uz priekšu un atrast atšķirīgas vienības, bet mākslas darbs ir tik parasts, raksturi ir tik vienkārši, spēle ir tik bezrūpīga, tev nekas nav jānoskaidro. Tur pat ir detalizēta instrukcija, kurā ir teikts ko darīt talāk un kur iet. Kāds ir šādas instrukcijas mērķis, kad viss ir pats par sevi ļoti, ļoti skaidrs? Ja tu meklē pieklājīgu slēpto priekšmetu pieredzi, tad Secret Diaries: Florence Ashford nevarēs nodrošināt tevi ar to. Diemžēl!