Pirmkārt, spēlē ir tikai režīms uz laiku. Vākt resursus nāksies par stingri aizvesto laiku. Turklāt pašā spēlē nekādi nepamatojas tāda steigšanās, taču un vispār atkopj, ka Jūs esat vienīgais, kam vajadzīgs renovēt būves, tā kā, pa ideju, Jums un lemt, kā ātri to izdarīt. Jā, spēles sarežģītība, protams, pieaug, bet panāca to autori ar kaut kādam uz retumu primitīvam veidam.

Bet sliktākais par visu, neapšaubāmi ir sakrāj trīs vienādus mīklas, kurine pilnīgi taisa ciet ekrānu, tā kā spēļu markas dažbrīd vispār ir grūti saredzēt. Grafika ir zem vidējā, bilde ir graudaina un nespoža un ar lielu daudzumu nokrāsu pelēča. Tas nav tik briesmīgi, kad runa iet par sarkanu ābolu vai zelta monētu mēriņu, bet iemēģiniet atšķirt gaiši pelēko naglu no tumšpelēka akmens!

Saundtreks spēlē ir garlaicīgs un vienmuļš. Tāds iespaids, ka melodijā tika izmantotas vispār tikai divas notis, kas atkārtojas atkal un atkal un sakaitina jau no paša sākuma.

Jo tālāk Jūs spēlējat, jo acīmredzams top, ka Rebuild the History radīšanai autori it kā tīšām izmantoja pašus lētākos un primitīvus paņēmienus. Piemēram, instrukcijas nav tikai uzrakstītas ļoti sīki, bet arī visi burti lec nesaprotami un iešķībi.Tāds nolaidums vispār nav pieļaujams!

Tā kā nospēlēt Rebuild the History var tikai vienā gadījumā: ja kāds tas neiedomājama likteņu griba spēle izrādījās vienīga uz Jūsu datora. Kaut arī atklāti runājot, pat ja šī spēle izrādījās pēdējā uz visas pasaules, pat tad mēs to nespēlētu.