Protams, mēs sen ieradām pie mīklainām salām, noslēpumainām dienestmuižām, mums, piemēram, izpestīt jebkādu radinieku no viņpasaules ― jau nav brīnumlieta, bet drīzāk parastums. Šoreiz mēs atkāl nonācām kaut kur pasaules malā, vidū tropiskas salas, ne saprotot kas un kādēļ mūs šurp novietoja. Citiem vārdiem, galvenais varonis mūsējs izjūt pagaidu atmiņas zaudējumu. Jā, sižets, godīgi sacīt, nav no pirmajam svaigumam, bet mums vēl ir cerība, ka spēlēšana kompensē šo trūkumu.

Diemžēl, spēlēšana nav tikai nav attaisnojis mūsējas cerības, bet nokļuva vēl triviālāks, nekā pats spēles sižets. Ainas ar slēpto priekšmetu meklējumu ir garlaicīgas un neizteiksmīgas. Priekšmetu meklējums tiek dots nav viegli, bet ne tāpēc ka tie labi ir aizslēpti, bet tāpēc ka ķeburaini uzgleznoti. Mini-spēlēs tāpat neatšķiras ar orģinalitāti, bet to kaut vai var ielaist ar spiedpogas “Palaist” palīdzību.

Dialogs ― tas ir vēl viens punkts, pa kuru spēle Mystical Island iebruka ar brakšķēšanu. Varoņu saruna ir garlaicīga un neinteresanta. Neskaidras un vienmuļas ilustrācijas toņi sakaitina un vēl vairāk atgrūž. Mūzika ir tāda pati, ka grafika, atkārtojas no vienas ainas citā. Bet, par laimi, to var lemt, izslēdzot skaņu.

Tātad, jauna spēle nav spējīga izsaukt nekādas pozitīvas emocijas, tikai viena vilšanās vienlaidu. Mystical Island spēli pat nedrīkst rekomendēt tiem, kas tikai sāk savējo iepazīšanos ar Slēpto Priekšmetu žanru, citādi tie var sākt ienīst viņu uz visiem laikiem.