Mystic Diary: Missing Pages izskatījās visai un visai daudzsološi: sižets orģināls, bildes iespaidojoši, papildinājumā pie visam ir arī gids pa paiešanu.Tiesa, jau pēc dažām spēles minūtēm, visas šīs labas īpašības aizgāja uz otro plānu, bet uz priekšu izrāpās taukaini trūkumi.

Pa sižetu, Jums nākas salūkot Jūsu brāli Gustavu, rokās pie kura nonāca dienasgrāmata, kuras dēļ arī rodas visas problēmas. Spēle neizsauc nekādas emocijas, dažuviet vispār zūd jebkāda vēlme to paiet. Mystic Diary: Missing Pages neiztēlojas nekādu interesi vēl arī tāpēc, ka Jums pastāvīgi teic priekšā, ko vajadzīgs izdarīt un kā to izdarīt, nedodot nekādu iespēju patstāvīgi pakustināt ar smadzenēm.

Rodas izjūta, ka visa spēle sastāv no instrukcijām, kuras visas ir tikai tādas: uzklikšķiniet šeit, aizejiet šurp, to pielieciet, tad izdariet un tā tālāk… Labi vēl, ka ar priekšmetu meklējumu lieta ir kur labāk - visi priekšmeti ir skaidri un viegli izšķirami.

Ainas ar priekšmetu meklējumu ir krāsainas un interaktīvas. Mīklas ir visai interesanti un ne pārāk sarežģīti. Bet pat tas nevar glābt spēli, kura pati pa sevi nekādi neieinteresē spēlētāju.

Ja Jums patīk spēles par Nensi Drju piedzīvojumiem, Jums katrā ziņā nāksies pa dvēseli Mystic Diary: Missing Pages vizuāls noformējums. Atceraties vintāžas spēles 3D? Šis ir tieši laikā tāds gadījums.

Ar vienu vārdu, Mystic Diary: Missing Pages iepatiksies visai ierobežotai auditorijai. Tā, neapšaubāmi, nav pati sliktākā spēle pasaulē, vienkārši tā absolūti neaizbildina mūsējas gaidas. Ja vien autori aizvāktu uzbāzīgas dzirksteles un atbrīvotos no apnicīgu pateikšanu priekšā puses, spēle kļūtu kur vairāk ciešama.