Vispirms, ir vērts atzīmēt, ka, atšķirībā no savēja priekšgājēja, Heaven & Hell no Iplay pieder Sakrāj-trīs vienādus žanram, bet ne Simulācijas, un nevar izplātīties kaut ar cik pievilcīgu grafiku. Mīklas ir vienkāršas un vienmuļas, pagaidu ierobežojumu nav, toties spēļu dēļi ir diezgan diženi un ir pilni flīžu, kuras Jums jāizšķir. Mēs nosaucām tamlīdzīgu spēlēšanu par lēnu un atslābinošu, bet sižets, grafika un muzikāla pavadība kaut kā nesienas ar tamlīdzīgu definēšanu.

Pie reizes, atgriezīsimies pie grafikas. Jums nācās spēlēt nekomerciālas pārlukprogrammas spēles ar slīpiem, stūrainiem personāžiem un praktiski nedetalizētajiem foniem, it kā zīmēja tos programmā Paint, turklāt skaidri ne paši gleznotāji? Ja jā, iztēlojieties to pašu, tikai par elles tēmu, bet uz pēcnākamiem līmeņiem - un paradīzes, un Jūs saliksiet pilnīgi precīzu priekšstatu par spēles Heaven & Hell grafiku. Ja vien spēlē būtu laba spēlēšana - ja vien būtu, mēs uztvertu tamlīdzīgu primitīvu grafiku, kā īpašu autora stilu, - bet taču spēlēšana ir drausmīga, tālāk pat nav ko teikt!

Bonusu spēlē ir daudz, tikai jēgas no tiem nav nekādas. Ņemot vērā dēļa izmērus, sprādziens uz deviņiem krātiņiem praktiski nav sajūtams, nerunājot nemaz jau par krustenisku šāvienu, kurš posta tikai divas plātņu rindas pa vertikāli un horizontāli. Kā mēs jau runājām, laika ierobežojumu nav, bonusi ir dodami pārāk dāsni, bet trofejas - vispār “par skaistām actiņām”. Kopsummā, par spīti diezgan interesantai iecerēšanai un aizkapa pasaules saviļņojošajai tematikai, spēle izrādījās absolūti parasta un neinteresanta.

Nobeidz gleznu drausmīga muzikāla pavadība, no kuras, burtiskā nozīmē, sāp ausis. Kopumā, pēc spēles stundas mēs pavisam izsamisām un mājām uz šo spēli ar roku. Pat ja Jūs mīlat klasiskas Sakrāj-trīs vienādus žanra spēles, mēs nerekomendējam Jums spēlēt Heaven & Hell. Uz šo brīdi eksistē kur patīkamāku radījumu liels daudzums, piemēram Safari Quest, tā kā novēlam veiksmes Jums tālākos meklējumos!